Cilvēks nevar iet un darboties 24 stundas diennakti. Ir nepieciešama atpūta. Labs, kārtīgs un veselīgs nakts miegs. Ja cilvēks ir neizgulējies, no rīta var sāpēt galva, spranda, mugura, kā arī būt netīkams nogurums visas dienas garumā un koncentrēšanās problēmas. Tāpēc – ir vērts parūpēties par sava miega kvalitāti, lai nakts miers darītu mūs maksimāli mundrus un atpūtušos.
Izšķir divu veida miega fāzes: seklo un dziļo, kas nakts laikā mainās aptuveni ik pēc pusotras stundas.
- Seklajā miega fāzē mēs parasti sapņojam, kad acu zīlītes zem plakstiņiem šaudās turpu šurpu. Šajā laikā mūsu smadzenes filtrē un pastrādā dienā informāciju, tāpēc var gadīties redzēt pavisam nesakarīgus sapņus, kas nepavisam nav nodēvējami par loģiskiem.
- Šī fāze parasti ir pirmā. Dziļajā miega fāzē smadzenes atpūšas un sapņi netiek redzēti. Organisma funkcijas ir palēninātas, muskuļi atbrīvoti, asinsspiediens krītas un sirdsdarbība kļūst mierīgāka un lēnāka. Jo lielāks nogurums, jo cilvēks ātrāk iemieg.
Uz rīta pusi parasti miegs paliek trauslāks. Tā kā dziļā miega fāze parasti ir nakts pirmajā pusē, tad organisms labāk atpūšas tad, ja tiek iets laicīgi gulēt. Tomēr ir jāņem vērā, ka ne jau miega ilgums, bet gan tā kvalitāte nosaka labsajūtu no rīta. Tāpēc ir maldīgs priekšstats: jo ilgāks miegs, jo labāk izguļamies. Nepavisam nē! Piecas stundas laba miega ir daudz labākas, nekā 12 sustas stundas. Patiesībā cilvēka organisms iztiek ar mazāk stundu miega, nekā mēs esam iedomājušies. Visoptimālākais ir 7,5 – 8 stundas.
Katram cilvēkam ir savs noteikts bioritms un nepieciešamais aptuvenais miega stundu skaits. Citi gadiem iztiek ar četrām stundām, vēl kāds nespēj izgulēties desmit stundu laikā.
„Miedziņš mani kaitināja...” jeb miega traucējumi, bezmiegs:
- Vismaz 90 procenti cilvēku dzīves laikā izjūt pārejošus miega traucējumus.
- Sievietes izjūt biežāk miega trūkumu un traucējumus. Tas ir saistīts gan ar nervus sistēmas īpatnībām, gan ar to, ka sievietes kādreiz izbauda arī jaunās māmiņas lomu.
- Bezmiegs izpaužas gan kā mošanās nakts vidū vai agri no rīta, nespējot vairs iemigt, gan – nespējot vakaros aiziet gulēt un mostoties no rīta ar lielām grūtībām. Bezmiegs nav slimība, bet gan sekas. Visticamāk pārlieku stresaina, nepareiza un neveselīga dzīvesveida, saslimšanas, fiziskas un garīgas pārslodzes, krākšanas, medikamentu lietošanas, neregulāra režīma sekas.
- Bezmiegs var būt akūts un hronisks (ilgāk par mēnesi). Šādā gadījumā būtu ieteicams griezties pie speciālista, lai noskaidrotu, kā var risināt šo problēmu.
Velc pelīte saldu miegu...
Lai labi izgulētos, no rīta justos spirgts un možs, ir lietas, ko paši varam darīt lietas labā. Ja mēs ievērojam primitīvu higiēnu, kā kāju, roku un zobu mazgāšanu, tad arī miegam ir sava higiēna:
- Par veselīgu un kvalitatīvu miegu atbild miega hormons melatonīns, tā „izejas punkts”atrodas hipofīzē.
- Veselīgs dzīvesveids, kas iekļauj tīkamas fiziskās aktivitātes un pareizu, organismam labvēlīgu uzturu.
- Pāris stundas pirms gulētiešanas ir vēlams izvēdināt istabu, pastaigāties nelielus gabalus. Lielākas fiziskās aktivitātes vislabāk ir jāveic dienas pirmajā pusē, laikā līdz pulksten pieciem. Tad miegs pirmās stundas būs īpaši veselīgs un dziļš.
- Režīms (iešana gulēt un mošanās aptuveni vienā un tajā pašā laikā) padarīs vieglāku aizmigšanu un mošanos. Tas ļaus izmantot pilnīgāk savas enerģijas resursus, nostiprinās organisma bioloģiskos ritmus.
- Jāpārdomā savi ēšanas paradumi. Smagāki produkti dienas pirmajā pusē, lai uzņemtu nepieciešamo enerģiju un to arī iztērētu dienas laikā, vieglākos pārtikas produktus – vakariņās. Ar tukšu vēderu arī nav prāta darbs iet gulēt.
- Lai kā liktos, alkohola lietošana nedara labu miegam. Tā izjauc tā ritmu un nepadara to veselīgāku. Iespējams, kādam nosacīti palīdz iemigt, bet tā iedarbība kādā brīdī beidzas, neļaujot organismam izdalīt nepieciešamo miega hormonu melatonīnu, nemaz nerunājot par to, ka organismam ir jātiek galā ar alkohola radīto slodzi un toksīniem.
- Ne pārlieku vēsa, ne pārlieku karsta guļamistaba. Apgaismojumam jābūt ir mērenam, pat mazinātam, jo tumsa veicina melatonīna izdalīšanos.
- Guļamistabā nebūtu vēlams novietot televizoru, radio, video. Tas tikai traucēs iemigt un radīs papildus apgrūtinājumus veselīgam miegam.
- Vairākas stundas pirms gulētiešanas jāatsakās no kofeīnu saturošu dzērienu lietošanas: tējas, kafijas. Tie neļaus organismam pilnībā relaksēties.
- Pirms gulētiešanas nevajadzētu nodarboties ar lietām, kas rada lieku stresu un satraukumu. Var ieiet siltā vannā, kurai pievienotas dabiskas vannaseļļas. Piemēram, lavandas vai melisas eļļa, radīt kādu sev tīkamu un nomierinošu gulētiešanas rituālu.
- Pirms miega nebūtu ieteicams (vispār nav ieteicams!) smēķēt, jo nikotīns darbojas līdzīgi kā alkohols vai kofeīns. Tā rezultātā daudziem rodas biežās mošanās nakts vidū.
- Uz savu galvu noteikti nebūtu jālieto jebkādas miega zāles. Arī ārsta izrakstītas spēcīgākas iedarbības miega zāles jālieto tikai strikti pēc norādījumiem un nepieciešamības. Tāpēc ir ieteicams pārskatīt un izvērtēt savu attieksmi pret dzīvi, dzīvesveidu.
Interesanti:
- miega laikā cilvēks zaudē šķidrumu (mitrumu, izelpojot), tāpēc no rīta mēs pamostamies vieglāki aptuveni par puskilogramu.
- Lai gan daudzi uzskata, ka pienā atrodas vielas, kas stimulē melatonīna izdalīšanos, ir zinātnieki, kas uzskata, ka tā ir pašiedvesma, tomēr tējkarote medus pie silta ūdens glāzes vai piena, nenāks par ļaunu.
- Cilvēks miegā grozās līdz pat 100 reizēm.
- Negulējis cilvēks pie stūres ir tikpat bīstams, kā iereibis.
- Cilvēki, kuri regulāri ietaupa uz miega rēķina, ir vairāk pakļauti aptaukošanās draudiem.
- Viena stunda mazāk naktī, bet nākamajā dienā – uzmanības kvalitāte samazinās par vienu ceturto daļu.
- Mēs noguļam gandrīz pusi savas dzīves.
Lai veselīgs miegs!