Saaukstēšanās, vīrusu un gripas laikā: vērts zināt

young woman 2239269 960 720Ir vīrusu, bērnu dārza un skolas laiks. Iesnas un klepus atcilpo pie bērniem ātri vien, jo īpaši tad, kad straujāk mainās gaisa temperatūra. Arī pieaugušie saņem „dāvanu”- aizliktu degunu, kaklu un šķavās asarojošas acis.

Tas nav patīkami nedz bērnam, nedz lielajiem. Ko darīt? Vislabākais ir stiprināt imūnsistēmu – to darīt nekad nebūs par skādi. Ja ir jau notikusi saaukstēšanās, kurai, iespējams, komplektā ir arī temperatūra, galvassāpes un pamatīgs nogurums, tad vislabākais ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu un rast iespēju pavadīt pāris dienas mājās, līdz nepatīkamie simptomi atkāpjas, pazūd. Nav taču liels prieks mocīt sevi un palīdzēt saslimt vēl kādam.

Noteikti būtu jādzer šķidrums, novārījumi, tējas, jālieto dzērvenes, citrons, mežrozītes – tajos visos ir daudz C vitamīna. C vitamīns saaukstēšanās un gripas vīrusu slimību aktīvajā laikā ir svarīgs elements, lai palīdzētu imūnsistēmai.

Tomēr – lai tas neatkārtotos tik ātri, ir lietas, ko varam darīt lietas labā, kad jūtamies labi, esam veseli.

  • Mazgājiet rokas – ik pa laikam nomazgājiet rokas visas dienas garumā. Jo īpaši tad, ja būts ir vannasistabā, pirms katras ēdienreizes, esat braucis sabiedriskajā transportā, uzturējies sabiedriskā vietā, ar kādu sasveicinājies. Baktērijas viegli izplatās pa gaisu un atrodas uz dažādām virsmām. Roku biežāka mazgāšana ir pirmais aizsardzībā pret saaukstēšanos.

  • Duša – vislabāk ir sevi pieradināt pie kontrastdušām. Tas spēcina imūnsistēmu un norūda organismu. Vēsa duša uzmundrina un paaugstina enerģijas tonusu. Tas ne tikai ļaus justies labāk, bet arī noskalos jebkuru baktēriju uz jūsu ķermeņa, kura to vien gaida, lai varētu tikt jūsu organismā. Pietiks ar mērenu dušošanos, kuru nobeidz ar vēsāku ūdeni minūti pirms skalošanās beigām.

  • Pozitīva attieksme – pozitīvas attieksmes saglabāšana palīdz atvairīt slimību. Ja gadās saslimt, nevajadzētu uz to pārlieku koncentrēties, mokot sevi ar pārdomām, kas tik netiek izdarīts dēļ saslimšanas. Domājiet par sevi kā par personu, kas reti saslimst.
  • Nesmēķējiet – un arī būtu jāizvairās no uzturēšanās piesmēķētās telpās. Cigarešu dūmi var kairināt elpceļus un palielināt uzņēmību pret saaukstēšanos un citām infekcijām. Pat pasīvā smēķēšana var padarīt jūs vai jūsu bērnus uzņēmīgākus pret saaukstēšanos.
  • Vienreizlietojamie kabatslakatiņi – laba lieta, ja kāds ģimenē ir saslimis. Noteikti jārūpējas par vēdinātām telpām, rūpīgi jāmazgā trauki, slimniekam jābūt atsevišķi saviem traukiem, lai samazinātu risku, ka saslimst arī pārējie.
  • Nepieskarieties savai sejai – ja atrodaties tuvumā cilvēkam, kurš ir saaukstējies, vai esat sabiedriskā vietā, jo deguns, acu un mutes zona ir uzņēmīgi pret baciļiem.
  • Uzturiet māju tīru – virsmas, kurām pieskāries saaukstējies cilvēks, vēl stundu saglabā dzīvotspējīgus baciļus, tāpēc bieži un regulāri spoguļus, durvju rokturus, krānus, mēbeļu virsmas, tastatūras un gaismas slēdžus notīriet ar ziepjūdenī vai dezinfekcijas šķīdumā samērcētu tīru drānu.
  • Ja bērns ir saaukstējies, noteikti uzturiet tīras viņa mīļākās rotaļlietas. Arī tās ir lieliska vieta, lai baktērijas tur bezrūpīgi uzturētos.
  • Izmetiet laukā – visus izlietotos papīra dvielīšus un kabatslakatiņus uzreiz metiet laukā, jo tie ir lielisks baktēriju avots, kas var piesārņot virsmas (jāmet papīrgrozā, nevis jānomet uz galda).
  • Veselīgs dzīvesveids – veselīgs un pilnvērtīgs uzturs, pietiekams miega daudzums, regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt uzturēt imūnsistēmu labā stāvoklī, lai cīnītos pret infekcijām, vai arī – lai saslimšana noritētu vieglā formā un pēc iespējas īsākā laikā posmā.
  • Stresa kontrole – cilvēkiem, kuri cieš no emocionālā stresa, mēdz būt novājinātāka imūnsistēma, līdz ar to –viņi uzņēmīgāki pret infekcijām, nekā kolēģi, kuri ir mierīgāki.
  • Vīrusu aktīvajos periodos būtu jāplāno iepirkšanās tajos laikos, kad ir vismazāk cilvēku.
  • Svaigs gaiss – svaigā gaisā būtu jāuzturas vismaz stundu divas dienā. Arī telpām ir jābūt labi izvēdinātām.
  • Karsti, veselīgi dzērieni – tas nozīmē, ka dzēriens ir 37 – 40 grādus karsts. Tuvu cilvēka ķermeņa temperatūrai. Dzēriens nedrīkst būt verdošs, karsts, ka var applaucēties.
  • Daudz šķidruma – vismaz 1,5 – 2 litri dienā. Ja ir gadījies nedaudz apaukstēties, tad šis noteikums būtu jāievēro obligāti! Cilvēka organisms pret slimībām cīnās ar gļotu palīdzību, tāpēc ir tik ļoti nepieciešams papildus šķidrums.  

juice 2902892 960 720Interesanti fakti par saaukstēšanos un gripu

  • Cilvēku gripas vīrusi uz priekšmetu virsmām var izdzīvot no 2 līdz 8 stundām.
  • Bērni saslimst ar saaukstēšanos 6 – 12 reizes gadā. Galvenais iemesls tam ir viņu ciešā saskare ar bērnudārzu un skolu vidi.
  • Uz pāris kvadrātcentimetriem biroja krēsla ir 49 baktērijas, uz datoriem – 21 000, uz telefoniem – 25 000.
  • Viens no vislielākajiem baktēriju avotiem ir... nauda, kā arī kāpņu margas sabiedriskajās un koplietošanas telpās utml..
  • Saaukstēšanos var izraisīt vairāk nekā 100 dažādas baktērijas.
  • Saaukstēšanās var ilgt pat 3 nedēļas. Parasti vidējais laiks ir no 3 – 14 dienām.

    Lai veselība!

Prakses darba laiki

P. 8:00 -18:00; O.8:00 - 19:00
T. 8:00 - 18:00; C.8.00 - 18:00
P. 8:00 - 18:00

Pieņemšanas laiki

P. 11:00-16:00, O. 14:00-19:00
T. 8:00-13:00, C. 9:00-14:00
C. 9:00 - 14:00 - zīdaiņu pieņemšana
P. 12:00-17:00
Pēdējā pieņemšanas stundā ir akūto pacientu pieņemšana

Kontakti

SIA Ellas Šatalovas ģimenes ārsta un pediatra prakse.
Mārupes iela 4-24, Rīga
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mob.: 26780062
Tālr.: 67626602, Fakss.: 67626686